Es saprotu tavu viedokli, atšķirība ir tajā, ka es nedomāju, ka tas ir saprātīgs ierobežojums -likt cilvēkam no kaut kā (pilsonības) atteikties. Runa ir par to, ka viņš ir audzis citā kultūrtelpā, vidē un atkarībā no vecuma, iespējams, nemaz nespēj integrēties vai vismaz nodrošināt savu un sava īpašuma eksistenci šeit - dabūt darbu ar cilvēka cienīgu atalgojumu, utt. utt. Nevajadzētu kādam likt ciest tikai tāpēc, ka bija karš.

Kas attiecas uz piemēru ar Emīliju un Tirdzniecības banku - pilnīgi piekrītu, ka pie denacionalizācijas būtu bijis rūpīgi jāpēta - kas kam bija ko parādā un attiecīgi jākoriģē tiesības atgūt ar piemērojamiem apgrūtinājumiem. Man kaimiņos joprojām dzīvo kundze denacionalizētā īpašumā, kuru uz nacionanalizācijas brīdi apgrūtināja parāds cita kaimiņam, kura mazdēls šodien smīn un saka, ka Maija jau nu būtu varējusi atmaksāt viņa tētiņam uz krīta paņemto būvmateriālu vērtību. Bet kad nu tas nav ticis izdarīts, tad neko. Florida ne Florida, paldies neplunkšķ un īpašums krievam. Spārdīt var Godmani, vienmēr :)