Šāda atbilde diezgan labi kongruētu ar apgalvojumu: ne visi norvēģi ir vikingi. Ir arī sāmi un vēl visādi (špicbergeņi).
Vai: ne visi mjanmieši ir birmieši. Ir arī šani un vēl visādi (ķīnieši).
Vai: ne visi nēderlandieši ir holandieši. Ir arī frīzi un vēl visādi (brabantieši).
Vai: ne visi PSRS iedzīvotāji (russiāņi) ir krievi. Ir arī igauņi un vēl visādi (disidenti).

Reti kurš ģeōpolitisks un identitāti nesošs termins būs precīzs un viennozīmīgs. Zem katra apakšā guldz asinis, poētu un birokrātu tintes straumes, pārpratumi, izņēmumi, aizņēmumi un aizvainojumi.

Persa/Parsa ir vēsturisks novads mūsdienu Irānā ar centru Širāzā. Tās nosaukums, līdzīgi kā Holandes gadījumā, izsenis ticis ekstrapolēts uz lielākām teritōrijām un rietumu tradīcijā līdz XX gs. lietots gan valsts, gan pamatetnosa apzīmējumam. Kopš pagājušā gadsimta vidus godā paralēli celts (nu, tur dekolonizācija, re-identifikācija u.t.t.) Irānas (āriešu) vārds, un šobrīd abi vārdu pāri lielā mērā ir sinonīmi, maķenīt var svārstīties tradīcijas (vienošanās) atsevišķās valodās. Runājot par mūsdienām, es pats Persiju saucu par Irānu, iedzīvotājus par irāņiem, bet valodu par persu (farsī ir arābisms — šamiem vienkārši nav pē fonēmas). Vēsturiski es lietoju Persiju, peršus/persiešus un persu valodu.

Tas maķenīt saskan ar tipa-loģiku (kuru es gan mierīgi ignorēju) itāļu un itāliešu sakarā. Taču, ja par brašo itāļu cilti es vēl ne ar vienu neesmu runājis (ir vispār tāda?!), tad par persiem gan sanācis itin bieži vārdus pārmīt. Un tieši tai vārdu mīšanas procesā to nozīmes apskaidrojas. paldies par uzmanību ;)