Ļoti aizraujošs un labi uzrakstīts stāsts, bet pret stāsta jēgu (kas parādās tikai pēdējā atkāpē) vēlos iebilst, jo Tu attiecini savu dzīvi un pieredzi ar narkotikām uz visiem pārējiem. Tas, ka Tev ir bijusi tāda pieredze, nav arguments (lai gan visa cieņa Tev par to, ka esi no tiem sūdiem izkļuvis).

Jebkāda veida atkarības mēdz būt ar graujošām sekām, mēdz padarīt cilvēku dikti nožēlojamu, etc etc. Tas nenozīmē, ka "cilvēcīgs prātiņš nav tai pretoties spējīgs", jo ir gana daudz piemēru, kas liecina par pretējo. Protams, ar zināmām vielām (alkohols, cigaretes, heroīns) ir lielāks atkarības risks, nekā citām, bet tas nenozīmē, ka cilvēks nav spējīgs tām pretoties.

Un tomēr fakts paliek fakts - uz katru cilvēku, kas aiziet dēļ kaut kāda veida narkotikām, ir kādi desmit, kas aiziet dēļ alkohola un/vai smēķēšanas. Un tās vielas ir legālas, un bieži vien tiek romantizētas.

Just my two cents.