Ei nu sazin, kā ir pareiz.. Prātā nāk franču filma Astotā diena, kurā vienu no galvenajām lomām tēloja daunīts, epizodēs arī viņam līdzīgie. Filma bija patiešām laba, dziļa, skatoties to, nebija sajūta, ka viņi tiek kaut kā neģēlīgi izmantoti. Varbūt tāpēc, ka sižets bija labs un arī režija. Filma, šķiet, dabūja arī balvas Kannu festivālā.
Bet ar mūsu režisoru pievēršanos "citādo" tēmai... Mani arī neatstāj sajūta, ka tā ir kārtējā konjunktūra. (blakus tevis nosauktajiem darbiem, vēl atminu V. Kairiša filmu, kurā tēlos kurlmēmie). Varbūt kļūdos, bet tas man atgādina tēmas "letiņi ārzemēs" tiražēšanu jau nez cik projektos..