Domāju, ka Janitas gadījumā noteicošais bija tas, ka līdzdalība un sekmēšana nebūt nebija vienīgais, kas vīdēja izmeklēšanas materiālos un īstenā vaina, ko līdz galam nebija izdevies pierādīt, vilka uz daudz, daudz vairāk kā 3 gadiem, tā ka rezultāts ir kompromiss.
Turklāt mēs nezinām sīkumus - varbūt viņa liecības pierādījumu iegūšanā nebūt nebija noteicošais, kas ļāva apsūdzību uzturēt. Cik es zinu, jau Pujata laikos attiecīgajā struktūrvienībā gan RD iekšējā kontrole, gan citi pārbaudītāji bija uzrakuši pietiekami daudz interesanta, taču bez kriminālizmeklēšanas ne līdz galam pierādāma. Un Janita tur nebūt nefigurēja kurjera lomā.