notikums iz bērnības.
dauzījos kopā ar pārējiem atamaniem un pēkšņi jūtam-smird kaut kas. izrādās, pie trīsstāvenes jenots kājas atstiepis. fuj, dvinga nereālākā, un pilns vēders ar baltiem tārpiem. es vēl tagad spēju to šausmu skatu atcerēties. smaku, par laimi, gan nē. tapēc labāk nesprāgsti un nebojā gaisu. tā es domāju. katrā cibā jau vajag vienu snobisku jenotu materiālistu.