Jau Platonam bija samērā slavens citāts šajā sakarā (latviski nevaru atrast), varbūt bišķi ne pa tēmu, bet tikai parāda, ka tēma vienmēr aktuāla bijusi: What is happening to our young people? They disrespect their elders, they disobey their parents. They ignore the law. They riot in the streets inflamed with wild notions. Their morals are decaying. What is to become of them?

Pirms pāris gadiem lasīju dikti labu autobiogrāfiju, kur Frenks Makkurts (Andželas pelni autors) rakstīja par to kā labu laiku bija skolotājs. Viņš mācīja Ņujorkā tādā kā arodskolā bezcerīgus elementus no nelabvēlīgām ģimenēm, bet pamanījās sasniegt samērā labus rezultātus. Un viņš raksta, ka viņaprāt pie visa vainīgi ir nevis bērni, bet gan slikti un slinki skolotāji, turklāt nepalīdz tas, ka skolotāju atalgojums ir pārāk mazs un cieņa no apkārtējās sab. puses pret viņu darbu minimāla.

Nu vo, būtu normālas algas skolotājiem, varbūt sanāktu normāli bērni. Bet tagad jābūt nezinu kādam fanātam, lai censtos kaut ko darīt vispār. Tāpēc nereti bērni aug resni un tizli.