Par to ka stilīgam būt ir stilīgi
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais un vintage vispār ir ūber. Ļoti sen, laikos kad Pilzenes alus maksāja 25 santīmus, stilīgi bij slēpot. Slēpot Gaiziņā, Tatros un kas tāds pavisam stilīgs - tas Alpos. Pēc tam stilīgi bija snovot. Galvenais bija iegādāties inventāru, aizbraukt uz Žagarkalnu un Tu jau piederēji pie slepenās snoveru brālības. Ja varēji kaut kur izlūgties sniega kluba uzlīmīti ko uzlīmēt uz auto - panākumi daiļā dzimuma aprindās bija garantēti. Ja vēl izdevās nozīmēties kafetērijā "Kuba" Anša Egles sabiedrība - tad Tu momentāli kļuvi par krutāko kliņģeri ne tikai tajā pašā Kubā, bet gan arī Radiobārā. Protams brauciens uz Kubu kā valsti arī bija ļoti stilīgi un ja Tu neesi bijis Kubā, tad tu sūkā. Slēpot- tas arī sūkāja, tas būtu tas pats, kas tagad aifona vietā lietot kaut kādu eLGī modeli un neuzturēt twittera akountu. Es to patiesībā vienubrīd pat pārdzīvoju. Es un neesmu stilīgais snoveris! Karoče pizģec.

Tad mēs braucām ar ūdensslēpēm. Arī tas totāli sūkāja, jo visi stilīgie bumbieri laiž ar veiku. Nu tur veidojās sava kustība, slēgtā sabiedrība un elītais klubs. Nereāli stilīgi. Pēc weika sesijām parasti bija jādodas uz kafejnīcu Sarkans un žestikulējot jāstāsta par to kā Tu šodien veici trīskāršo smek bek flipu vai kaut ko līdzīgu. Vēl protams bija kruti pēc tam sēdēt piestātnē pie laivas, žāvēt hidru un vārsmot par nereāli kruto veika nometni Spānijā. Ja neesi bijis šajā nometnē - Tevis nav, Tu neesi uzņemts klubā - ej mājās.

Vispasaules nekustāmo īpašumu tirgus cenu korekcija pozitīvi ietekmēja visas industrijas - arī stilīgās. Veikam vajadzēja laivu, benzīnu, Spāniju un ko tik vēl ne. Tas bija brīdis, kad kaut kur klusiņām kūņojies no sava kakta vēja nests izbrāzās KAITS. Tad kaitoja visi. Kaits tas ir stilīgi, kaits tas ir tusiņš, kaits tas ir forši un atkal ir par ko vārsmot dzertuvē Kojotī flj vai kas nu taj brīdī tur bija aktuāls. Ar kaitu gan bija viena problēma, tur kaut ko vajadzēja mācēt, nevarēja vis kā ar veiku -tā žviukt un tu jau esi stilīgs. Tur bija jābrauc, jācīnās ar vējiem un daudzi kaiteri visticamāk tālāk par to krastu arī netika. Tik stilīgs es pat nepamēģināju būt un attiecīgi ballītē piedalīties nevarēju. Skumji.

Kaut kā to nespēju tikt galā ar glupo pūķi vajadzēja kompensēt un Latvijā ar pilnu sparu sāk atdzimt vējdēļošana, pazīstama kā windsurfings, ko stilīgie dēvē vienkārši par sērfošanu un ļauj nezinātājiem likt nodomtāt, ka viņiem ir kāda nebūt saistība ar kaliforniju, meitenēm, vasaru un pina kolada. Tā kā šis bija mans pirmais nosacīti brīvais vīkends šovasar, arī es nodomāju būt stilīgs. Nedaudz bailes tikt izsmietam man protams bija, bet saņēmu drosmi un steberēju uz karaostas konteineriem pilns apņēmības šo lietu apgūt.
Jā, tagad es esmu stilīgs. Protams, ne tik stilīgs, lai atzītos, ka māku braukt tur ar 60l tilpuma skaidu un 8 kvadrātmetru buru. Nē, tik stilīgs es vēl neesmu, bet stāsti kā es tiku aizpūsts līdz karaostas jūras vārtiem, kā es peldēju un baidījos arī ir pietiekoši kruti, lai es varētu teikt - jē, arī es esmu "sērferis". Te tagad visi nereāli noņirdzas.

Pēc tam Pāvilostā gan viena meitene teica, ka Karaosta tāds ezers vien ir un ka tas tomēr neesot stilīgi...