Pirms dažiem gadiem biju ar kādu biznesmeni uz labu restorānu. Viņam vajadzēja mani un viņš maksāja, tādēļ ierosināju dārgu, turklāt zināju, ka šis ir galīgs knauzeris. Patiesībā stulbi sanāca - viņš paskatījās cenas, konstatēja vispārējo līmeni un teica, ka vispār jau neesot izsalcis un pasūtīja tēju, arī alkoholu viņš nelietojot. Nu vo, nezināju, ko darīt - nez vai es ēdīšu pilnus 3 ēdienus un viens pats dzeršu vīnu un viņš mocīs tēju un žēlām acīm lūrēs un prātā skaitīs cik tas viss maksā.

Paņēmu kaut kādus sīkumus un pa ceļam uz mājām dabūju uzēst džankfūdu, jo paliku izsalcis. Vēlāk gan padomāju, ka vajadzēja tomēr pilno menu, jo tikai laiku izčakarēju un viņa projekts nemaz nesanāca.