Teikt var daudz ko, tikai diemžēl ja tas ies publiskā ēterā, tad klausītāji dzirdēs tikai pīīīīīīīī. ;(

Da visādi var būt. Bieži esmu dzīvē sastapies ar pacientu pārliecību, ka esmu telepāts, tb viņi tur savā sapulcītē ir izsprieduši un no sirds izbrīnīti, ka man par to nav ne jausmas. Bieži esmu sastapies ar ļaudīm projektu vadībā, kuri vienkārši nespēj īsi un kodolīgi noformulēt kaujas uzdevumu, pamatā aprobežojoties ar aizej tur nezin kur, bet lai smuki un mums patiktu u.tml. Un, protams, esmu sastapis amata brāļus, kuriem bremzēta uztvere informācijas apstrādē, toties sakāpināta pašcieņa un īsti nepielec, ka viņi ir nevis nākošie pikaso, bet gan tikai blīve starp krēsla atzveltni un klaviatūru, kuru uzdevums ir nevis izdomāt cindurus, bet gan tikai un vienīgi vizualizēt pacienta vēlmes (ja pacients pats mācētu, viņam tāds laukumiņu bīdītājs nafig nebūtu vajadzīgs). :)