Man kādreiz dikti patika sentence "Kad ir nāve, tevis nav. Kad tu esi, nāves nav", tipa, veikls veids, kā mānīt apziņu par to, ka nāves taču vispār nav. Tagad tik smuki sevi apmānīt nesanāk, jo līdz tam brīdim arī jātiek, parasti caur sāpēm un citām nepatīkamām štellēm.

Nu jā, bet viss ir tieši tik vienkārši - kā iešmugulēt pirms viņas atnākšanas maksimumu.