Esam bijuši Zanzibārā. Nu, "na ļubiķeļa". Zinu vienu patiešām jauku viesnīcu jūras krastā, ko vada itāļu pāris. Labs dizains, tīrība, jūra pie pašām kājām, vienmēr svaiga brīze - tur nav kondicionieru, tikai fankolili, bet nemaz arī nevajag. Pārējā sala - lielākoties pretīgas viesnīcas, atbaidoši karsti un putekļaini nēģeru ciemati ar nepabeigtām betona mājām (jo kamēr māja nav pabeigta, par to nav jāmaksā īpašuma nodoklis), neizturas karstums. Visur mētājas plastmasas maisiņi. Bet sava eksotika tur ir. Ar mašīnu izbraukājām visu salu, es nevaru teikt, ka man nepatika. Iekšzemē ir viens ciems - tik nabadzīgs - ka tur nav pat elektrības, dzīvo māla kleķa būdās un nekur nemētājas mēsli - civilizācija šo ciemu nav skārusi ar saviem apšaubāmajiem labumiem, tāpēc tur ir patiešām skaisti. Gavaspilsēta arī tīri nekas, tikai jāmāk atšūt uzbāzīgos "gidus". Varu ieteikt vienu ļoti labu ēstuvi - "Četri galdi" - tur nonāk caur īpašnieka privāto māju, ēdienus servā otrā stāvā uz balkona, blakus istabā sievasmāte un kaimiņu tantes skatās TV. Nē, nu vispār interesanti un es nenožēloju, ka tur biju, taču nevienam nevarētu ieteikt, nezinot, ko viņš meklē un ko gaida. Ā, bērni vēl arī nira, ir pāris internacionālo niršanas klubu, bet, mērkaķi tādi, pēc tam neatsūtīja sertifikātu.