Nez', ja nav stulbs varbūt var laist pašam pastaigāties. Tā uz vecumu izdarīju ar savu istabas kaķi (atsvabinātu no mīlas mokām), sak, daudz jau pieredzējis, ja aizies tad vismaz saulīti apskatījies.
Izrādījās, ka kaķis pamanījās ne tikai iziet pastaigāties pa promenādi, bet atgriezties, atrast pareizo podjezdu, uzkāpt piektajā stāvā un uzlekt uz ārdurvju kliņķa, tip, saimniek, laid iekšā, rīt gribas.
Vēlākie secinājumi liecināja, ka viņam ir noteikts pastaigu rādiuss, kuru viņš nepārkāpj un nogriezto olu dēļ ne viņam citi kaķi interesē, ne viņš viņiem.
Nu jau trīs gadus šāds režīms, par mežoni nav palicis.