Par darba meklēšanu
Nu jā, neliegšos, arī es tagad meklēju darbu. Pēdējā mēneša sausais atlikums ir sekojošs - 3 izsūtīti CV, attiecīgi 3 darba intervijas un trīs sagatavoti "mājasdarbi". Ah un jā, vēl viens uzaicinājums nevis uz darba interviju, bet gan uz tādu tā kā korporatīvo balli, sak, edz kā mēs te dzīvojam, parunāsimies par to?
Man liekas, ka ar tām darba intervijām man iet visnotaļ pašvaki. Nu tām trim, jo esmu visnotaļ slikts atbildētājs uz standartizētajiem jautājumiem, kurus cilvēciņš no personāldaļas parasti iekrāso ar sarkano flōmīti.
Pirmais: Raksturojiet sevi. Kaut ko tik debilu es sen neesmu dzirdējis. Man ko, vajadzētu tajā brīdī spert ārā visus tos mīļvārdiņus ko tik ļoti labprāt lieto korporatīvajā sab-bā? Mērķtiecīgs, enerģisks, pašmotivēts un tā tālāk?
Otrais: Alga. Te nu mēs andelējamies. Es kaut ko pļūtīju par komforta zonām, tie spiež uz skaitli un tā mēs meņģējamies kaut kur minūtes piecas, līdz gala rezultātā nosaucu vēlamo gada izpeļņu totāli apstulbinot meitēnu, jo šamā pieņem, ka tā varētu būt mēnešalga. Tad es viņu pielaboju, ka nē, skaitlis jādala uz 12. Meitēns samulst, tad nedaudz sakautrējies kaut ko atzīmē kladītē.
Trešais: Es palieku drausmīgi pikts ikreiz, kad manā priekšā nesēž akcionārs vai vismaz loceklis valdis. Jo, es eju andelēt sevi un savu specifiku, nevis parunāties par savu raksturojumu vai algu. Tad kad tur ir tikai biroja vadītāja un kaut kāds konsultants sākās hirosima. Es pie sevis nošķendējos par izniekoto laiku, bet kompensēju to ar sarunām un jautājumiem par kompānijas mērķiem biznesā, mārketingā par atbildības vertikālēm un horizontālēm, reweņu aprēķinu formulām, komandas motivācijas modeļiem un atbildības līmeņiem. Biroja vadītājas seja jau pirmajās divās minūtēs liek noprast, ka "jautājumu nebūs". Konsultantiņš cenšas saglabāt stāju un murmina kaut ko par konfidenciālu informāciju. Tā laikam ir universālā atbilde gadījumā, ja nerubī. Vārdu sakot, kaut kādas minūtes piecpadsmit es sulīgi ņirgājos par "personāla speciālistu", tajā pašā laikā domādams, ka varēju taču likties mierā, kārtīgi izlaizīt "konsultantiņa" šokolādnieku un tad jau otrajā raundā tiktu pie akcionāriem, kur varētu spīdēt ar zināšanām, vai kautrēties, kad uzrauj uz lieko.

Vārdu sakot, sausais atlikums- "personāldaļas beibes" un "konsultantiņi" ir vajadzīgi, jo katram darba meklētājam ir jāsaprot, ka visa pamatā ir brūns degungals, a pārējais, tā pat kā meitenes - pēc tam!