par kucēm
Lai man piedod sievišķi, bet vakar es sapratu kas ir īsta KUCE, šā vārda visīstākajā nozīmē.

Viens patīkams čalīts no “korišiem” ieviesis sev skuķeli – hoholieti Naģu. Tā nu mēs sēžam kafē un līksmi atzīmējam cita “koriša” jubilejumu. Viņas pina kolada kokteilī sļivkas (saldais krējums or smth) esot vecas, ķirsis ar esot beigts un šitais drinks vispār esot mēsls, lai nes citu. (kokteilis 3.20 LVL). Līgavainim ķeroties pie trešā alus Benderoviešu pēctece uzmet lūpu un savācot vēlvienu no klātesošajiem zaķiem vienkārši aiziet. Es caur aliņu lēnām vēroju notikumu attīstību, džeks ciets kā klints – gribi iet, ej! Nu vispār pohuj ka te kāda dzimšanas diena atzīmējās... Okej tusojam bulku tālāk. Vakars metās vēls, jāiet uz čučumuižu. Nehuja, jāgaida kamēr primadonnas atvilksies, jo viņas redz esot tur un tur, un pēc kāda laika būs klāt. Atvelkās un vēl tēlo apvainotās –što tak rano, mi tak harašo v Salt n peper posiģeļi. Piemājas kafejnīcā tiek iebaudīts pēdējais aliņš uz šķiršanos – Ņet, ņebuģiš ti boļše piķ, ņeļzja! No emotions, plānotā nulle trīs vietā par spīti tiek paņemts nulle pieci. Skuķs iekāpj taksī un dur prom. Uz manu jautājumu – Jums tā bieži? tiek atmests ar roku un nomurmināts, ka vispār vajadzētu triekt viņu nahuj, bet sirdij jau nepavēlēsi.
Tā tiek sapisti tie labākie cilvēki................kuces bļa.