Par nakti
Kaut kādu laiku atpakaļām pie skuka izlasīju terminu "nakts liķieris". Jāatzīst, mani tas nedaudz samulsināja un tikai pagājušonakt man nāca apskaidrība. Iesnaudies ap 11iem, noskatījos neizprotamu šausmeni kas mani uzrāva aš sēdus gultā pulksten vienos. Nenosakāmu laika sprīdi dīdījos pa gultu, līdz izsvempos un aizlīdu uz virtuvi uzpīpot.
Centos savu pauri atbrīvot no uzmācīgām domām, padarot to par tukšu istabu ar baltām sienām, neizdevās, sajūta bija, ka visa mana prāta telpa ir noklāta ar tūkstots monitoriem kur katrs rāda kaut ko savu.
Uzmanību piesaistīja dzimšanas dienas pārpalikums - aizvakar atpogātais Larsens, kurš vientulīgi, blakus Trinidadas un Tobago karogam, rotājās uz ledusskapja.

Ielēju čarku, aizdedzu vēlvienu cigareti un pavēros naksnīgās Vecpilsētas virzienā. Pēcāk izrāvu vēlvienu, nu jau ar kolu, un izdomājis budistu cienīgu atziņu, ka censties piepildīt visas pasaulīgās vēlmes ir tas pats, kas nest ūdeni uz jūru, izslēdzu lielu daļu no galvā mirgojošajiem monitoriem un aizklumburēju atpakaļ uz gultu.

Šodien no rīta par terminu "nakts liķieris", vai manā gadījumā "nakts konjaks", man viss bija skaidrs.