gaļivudas filmā šādi zamuķīts sižets turpinās ar "kolēģe, saki? neesmu jau glupa, lai ticētu tik stulbām pasakām". Un tad valdonīgā sieviete salauž kājas jaukajam vīriņam, jo vieglāk ir pieskatīt vienu vīrišķi nekā desmitiem un simtiem bestiju, kurām prātā tikai viens - aizvilt, aizvilt, aizvilt. Un drošības pēc tur viņu pieķēdētu pagrabā. Bet trīs atlikušie locekļi ir atstāti nesalauzti un dzīve šādā nepievilcīgā veidolā turpinās jau mazliet vardarbīgi, bet - ja gribās ēst un dzert, nākas pieciest zināmas neērtības.

Ak vai, par ko tad es te....