par MIL
Sestdien, Svētdien un Pirmdien nokliboja veselība, kā rezultātā nonīku pa migu. Sestdien un Svētdien vēl izlīdu šur tur, bet vakar tikai pa māju. Prieks par ziemas tuvošanos, kas nedaudz tika sabojāts nostājoties šķērsām uz kalnciema tilta, lai neielidotu jau šķērsām stāvošajā busiņā. Ziemas riepas vajag...Labi, ne par manu veselību vai riepām runa būs.

Lai kļūtu par “diplomētu kretīnu” man iztrūxt četri exāmeni un bakulaura darbs, jau gadu iztrūkst. Nu i nolēmu sākt lēnām tikt ar šiem jautājumiem galā, lai uz pavasari būtu vēl kāds lieks papīrelis. Nu vo, priekšmetā “Politiskā Informācija”, kas starp citu bija otrajā kursā, man līdz laimīgam ieraxtm studiju grāmatiņā atlicis izveikt padziļinātu preses mediju analīzi, tip kā konkrētais MIL ietekmē lasītāju ( līdz šim šajā priekšmetā biju aprobežojies ar nevērtīgu eseju skricelēšanu). Ekhh.. vajadzēja tomēr ņemt Cosmo un atmaskot buržuāzisko korporāciju centienus ietekmēt nenobriedušo jaunavu prātus, radot no tām bezsmadzeņu patērētājus. Būdams apzinīgs students, nolēmu ka izvēle par labu Cosmo pasniedzēja acīs izskatīsies kā popsa un ķēros klāt kaut kam lielākam. Un par lielāku tika atzīts avīze “Čas”. Tagad esmu izlasījis no vāka līdz vākam Časus no ceturtā septembra līdz pat vienpadsmitajam. Ar visādām atziņām un novērojumiem apskricelējis visas avīžu malas un pamodinājis sevī dusošo pērkoņkrustieti. Valstij un sabiedrībai naidīgāku lapeli nēesmu redzējis. Redaktora sleja vispār ir kloāka no kuras neviens nekautrējas gāzt mēslus uz pastāvošo iekārtu. Un ne tik daudz kā dirsieni ekonomisko notikumu virzienā cik nacionālo jautājumu lauciņā. Liekas, ka šās lapeles skribenti visu savu potenciālu, ja spēju dirst var tā saukt, izliek rakstos par naturalizācijas problēmām, skolu reformai un Konanova kanonizēšanai, lietojot patosa pilnus epitetus, ironiskas piezīmes un raudulīgu toni par mentenē smokošajiem nacboliem. Tajā pašā laikā sausi un garlaicīgi atreferējot ostas farsu vai ārzemju ziņas. Nu kas attiecas uz ārzemju ziņām tad “krilatije viražeņija” parādās rakstos par Izrēlas ciešanām un Arafata zvērībām. Bļa. “Tjerpeņiju priģot koņec!”, “Ubijci Izraiļskih ģeķei!” un atkal penteris par nelaimīgajiem bojāgājušajiem teraktā un atsauce uz holokaustu. Vispār, dziļi sirdī esmu arī fašists un antisemīts kurā riebumu izraisa līki deguni, melni mati un vārds Ismails vai Arons. Salīdzinot ar avīzi Diena (kuru tāpat neuzskatu par autoritatīvi izziņas avotu) Časā nav minēts, ka Izraēla veica uzlidojumu Sīrijas ciematam nogalinot tik un tik civiliedzīvotāju, nemaz nerunājot par zvērībām Palestīnā. Tagad gribas paskatīties uz vidusmēra inflantiliu klerku, kurš nekad neko citu kā Dienu un Delfi nav lasījis un zem Raivja Dzintara raxtiem Delfos iepukst :”Ko Tu idiņ dirs, nacists nelaimīgais!” un viņam seko žīdiski krieviskās propogandas uzpotētie kretīni kuri vāvuļo par nepieciešamību draudzēties ar “lielo brāli” nevis atļauties runāt par Latviju latviešiem.

Lasāmviela garajiem ziemas vakariem