Es reiz jau esmu šito teikusi kādam vīrišķim. Viss pionts jau ir Tevī iekšā. Savu mūžu, skriedams pa iepazīšanās saitiem, neko neatradīsi, jo tur būs tieši tādi paši cilvēki Tev pretim. Tak iedomājies tikai - izmisis Rakūnčegs un tik pat izmisis skuķēns pretim.. nu kas tur var sanākt, ko?
Lai vai kā - konkrētais gadījums, šķiet, ir pārtraucis meklēties, un kādi brīnumi - pavisam nemeklējoties atradis jauku meitieti. Miers tas ir, nu tas, kas ir iekšā - miers piesaista, jo tas liek atgriezties.
Neviens cits šo mieru un šo sajūtu nespēj radīt kā vienīgi Tu pats. Kamēr sev nenoticēsi - būs bēdīgi.

Karoče - tak pasūti tās sievietes dēt un vienreiz pa visām reizēm izdari kaut ko tikai sev. Tik ļoti sev, ka pa ausīm spiežas ārā laime no padarītā, jo tici man - laimīgi cilvēki ir kā medus - tiem pielīp, un nemaz nav skaļi jāsaka, cik ļoti salds & lipīgs ir šis medus.