Par lieliem plāniem
Putniņu žēl un za ģeržavu obidno. Putniņš mums ir valsts sektorā strādājošais, savukārt ģeržava ir ģeržava. Principā tas viss būtu pīļu mēsli, bet man kā atbildīgam pilsonim tomēr tā bēdīgi iraid, jo kamēr es svilpodams maksāšu komunālos rēķinus un ik rītu pamāšu Valdim pīpējot uz balkona, dažam labam lēnām bet neatgriezeniski iestāsies komunālo rēķinu parāds, kuru finālā izdomās amortizēt uz maksātāju rēķina. Savukārt šāds attīstības scenārijs man jau vairs nevisai. Pricipā ir pilnīgi pajāt uz bankrota sliekša esošajām mājsaimniecībām, ja vien kāds šos nelabvēlīgos neizdomā kompensēt uz mana rēķina.

Ziņu portālu hedlainos izlasījies par visām ķezām kas mūs piemeklēs nākamajā gadā un sadrūmu. Ļoti sadrūmu. Un tad nāca prieka vēsts, tobiš ne prieka, bet gan jumora. Un jumors ir zin kāds, Kalvīts ne tikai raus fraku no Saeimas, bet arī kāps Everestā. Uz mirkli biju šīs ziņas apstulbināts. Kalvīts , Everests. Everests, Kalvīts. Kāps Kalvīts, kāps Everestā. Lai Dieviņš nogrābstās...

Un tad palika pavisam drūmi. Tad kad mana ōmīte padirsa 4500USD Bankā Baltija Marčiks apbrauca apkārt pasaulei. Tagad, kad puse no populācijas nezin kā ziemu pārvilkt Aigars kāps Everestā. Forši čaļiem, pašancējām tā teikt, tagad jāatpūšas, garīgums jāpameklē. Zin kā, Everesta virsotnēs jauni apziņas apvārkšņi paveras un tā.


Septiņi treknie gadi bļe...