par sensitīvām tēmām
Nereti mēs nonākam situācijās kur kaut ko teikt nav brīv. Teiksim Tu nevari kādam pārmest kaut ko, jo redzies viņš ir ļoti jutīgs, aizrādīt tāpēc, ka viņš jau tā pat cenšās, nodirst tāpēc, ka viņš ir labs cilvēks by nature and so on. Ikdienas komunikācijā mēs laipojam, lai tikai nedod dievs neaizskārtu kāda jūtas, neaizvainotu vai vienkārši ievērotu kaut kādu ētiku un pietāti pret cita cilvēka cieņu. Kas bļeģ ir cita cilvēka cieņa? Baigā vērtība redz esot, aizskārt to nozīmē kļūt par redīsu, tumsoni, rasisitu vai visvienkāršākajā gadījumā par antisemītu. A kā paliek ar mums pašiem, šiem laipotājiem starp dažādiem citu cilvēku jūtu zemūdens akmeņiem un trauslajiem attiecību ledājiem. A uz mums pohuj. Jūs jau tādi cilvēki vulgaris ar begemota ādu un gliemja refleksiem. Jums jau var gāzt virsū visi par visiem. Katrs krievs Tevi var nosaukt par gansu, žīds par fašistu, sliņķis par eksplutatoru, gļēvulis par varmāku un pļušņiks par buržuju. Savukārt viņiem pateikt nevar neko! Vot piemēram, ja es redzu divus žīdus ar visām viņu ķubiķeikām galvā sūcāmies, es nedrīkstu pieiet klāt un pateikt ka man riebjas homoseksuāli žīdi. Nedrīkstu un viss, homofobs fašists. Pagātnes tumsonības palieka. Ja es lasu kaut kādu, pieņemsim invalīdu uzsaukumu, ka mūsdienu uzņēmējs spiedīgā darba tirgus apstākļos izmanto invalīdus ar kustību traucējumiem par lēto darbaspēku, es nedrīkstu pieminēt kādus konkrētus gadījumus, kur kāds pamatojoties uz savu emocionālo preorgatīvu sab-bā invaliditātes dēļ atļaujas ražot brāķi vai aizbildināties ar "neparedzētiem apstākļiem". Tur uzreiz būšu neiejūtīgais ekspluatators-buržujs kurš atsakās ielūkoties smalkajā jūtu un ikdienas rūpju pasaulē. A man pohuj, redz kur darbs, redz kur rublis un man ir pilnīgi pajāt vai tu brauc ratiņos, vai tev ir apgraizīts krāniņš un vai tava ādaskrāsa neatbilst klimatiskajai joslai pēc piedrības. Nevari - vpizdū, ar kāju pa dirsu. Bet ja kādam no augšminētajiem tā izdarīsi, būsi putnēnu aizticis, jūtas bradājis, cieņu pazemojis vai ko tik vēl ne.

Besī izredzētie, savādākie un ar tiesībām kaut ko pieprasīt. Visi vienādi, un nepiespiedīsiet mani uzskatīt, ka smalki nosauļots žīdu pediņš ar balinātiem matiem nav piemērots darbam akmeņļauztuvēs vai invalīds nevarētu būt spicākais auditors/advokāts/programmētājs/finansists (ielikt profesiju pēc izvēles) šaipus urāliem.