Atceros, ko par mīlestību teica viens mazs puika- mīlestība ir tas, ka tētis saka mammai, ka viņa ir skaista arī tad, ja viņa izskatās pēc kravas mašīnas.
Man liekas, ka mīlestība ir tas, ka tu gribi būt kopā ar kādu cilvēku, tu gribi viņu mīļot, mīlēties ar viņu, iet uz veikalu, runāt, kasīties, izlīgt, nekrāpt, savāk izmētātās zeķes un darīt to ilgi un dikti, redzēt otra trūkumus, bet vienalga gribēt būt kopā arī tad, ja kaut kur pasējusies kaisle, iestājies pieradums. Un pieradums, manuprāt, nemaz nav nekas slikts. Precīzu definīciju nevaru sniegt.