Nedaudz sadramatizējis situāciju patvēros pīpētavā un mēģināju iedomāties kādas sajūtas ir tad, kad dzotā esi palicis viens, čapajevskajam ložberim ir tikai viena patronsiksna, bet žīdi nāk un nāk. Savukārt bekapa helikopteru skaņas nav dzirdamas un rācija ziņo ka vajag tikai nedaudz, nu čuķ čuķ paciesties.
Nu jā, laikam nevajag dramatizēt situāciju un censties ņemt katru uz grauda nevis bērt uz labu laimi. Un vispār, kamēr es te rakstu šo prātuļojumu kāds jau varbūt lavās no mugurpuses.
Tā kā tā. Visiem sveiki - pazūdu.