Šitās kaziņas sakarā man patika viena pavisam cita doma - kā cilvēks drošo, bet ne personīgi iekārojamo stabilitāti apmaina pret kaut ko, ko viņam gribas visvairāk, neskatoties uz to, ka rezultāts ir sviestains (personīgu atzīmi nevaru ielikt, tv neskatos, bet nu ja Tu tā saki). Kaut arī sabiedrības modrā acs viņu, iespējams, ne gluži bez pamata redz kā piemērotu, iederīgu un piestāvošu pavisam kur citur.