He he he. Šorīt saņemu straukuma pilnu vēstulīti drauģeļos. Esot sūdi, ar lielo S, lai uzzvanot. Domāju jau kas pa nelaimi, apokalipses jātnieki ieradušies vai?
Savu iepriekšējo mocikletu, 63 gada Pannoniu, ko biju salicis no četriem dažādiem esmu atdevis kaimiņu kārlītim lietošanā un saudzēšanā. Savukārt kaimiņu ritvars, kurš ar kārlīti kopā sadzērās alēnus ar 1,1 promili un manu mocikletu esot paņemts ciet. Tā nu man tagad kopā ar puikām jādodās un mentu stajanku pirkt laukā sagūstīto bērīti.

Un zini, es pat nespēju sadusmoties, jo pēdējoreiz mentu stāvvietā esmu bijis pirms gadiem pieciem sešiem un šajās stāvvietās ir tāda interesanta aura un sajūtas, kuras reizi pa reizei gribas izdzīvot atkal. Un tas varētu būt īpaši feini, jo šoreiz ne tu esi sodīts un ne tev pašam par to jāmaksā. Nu foini nu.