Sīkvels iepriekšējam pļūtījumam.

Gadās kad cilvēku domas dalās. Tā fundamentāli, attiecīgi pēc tam viņu dzīves ceļi vairs nekrustojas. Gadās. Gadās, ka pirms tam šo krustpunktu rezultātā ir palikusi piemiņa. Bērniņš. Puisītis, meitenīte, kā nu kuram. Un smejies vai ne, šāds tuvības simbols rezultātā pāraug par cilvēku kuram 90% gadījumos būs jāstāv pie savu radītāju kapa.
Ir labi, ja atzīstot savu nesaderību cilvēki tamdēļ neliek ciest savas kopdzīves pieminekļiem stāstot, ka tētis ir "jūrā", vai mamma "nomira dzemdībās". Ir jādzīvo un abām pusēm jāspēj uzņemties atbildība par to dzīvību ko viņi ir radījuši, nevis vienkārši jānoplaukst kā "žīdam pa miķeļiem".

Nu jā, pirms pišaties, apdomājat vai varat uzņemties atbildību par savas tuvības gala rezultātu.