par tirliņiem
Garlaikojos. Uz darbu tā pat ņevstavļajet braukt, tā nu sēžu mājās un gaidu rītrītu kad sāksies varasdarbi.
Nu lūk, garlaicības mākts atvēru bāriņu un draugiem punkts el vē.
Nezinu kā tas nācās, bet drauģeļos ieklejoju sludinājumu sadaļā, lai aplūkotu kā klājas manam rūpju bērnam un pie reizes iepazītos ar konkurējošu piedāvājumu.
Konkurējošais piedāvājums mani nedaudz izsita no sliedēm, jo piecdesmit naudiņas vērtu skaistuli tirgo divdesmit santīmu vērts , astoņpadsmitgadīgs puisītis.
Nenocietos un puisīti aplūkoju tuvāk caurskatot viņa "biudzas" un "ablomiņu".

Skaudība esot grēks. Meibī. Un varbūt tas pat ir uz labu, ka es tajā vecumā neesmu varējis likt bildes no ballītēm dārgās baltezera mājās kur nepilngadīgi nieki pielej tukšās galviņas. Varbūt. Un varbūt tas pat ir labi, ka uz pasaules ir tādi bagātu vecāku garā nabagie bērni, kurus tādi kā es reiz pa reizei appisīs lai dzīve par zemeni neliktos.