Par eglēm
Pagājušajā gadsimtā bija darbs. (es vienmēr esmu apgalvojis, ka tad, kad mani atlaidīs no esošās darba vietas, man beidzot būs jāsāk strādāt). Nu karoč bija darbs. Uzdevums bija visus Latvijas Staķikus apgādāt ar eglēm. Tā nu mēs tur tesām pa piesnigušajiem dievzemītes ceļiem egļukokus uz degvielas uzpildes stacijām vadādami.
Es sev biju nospraudis uzdevumu - katrā Latvijas Statoilā vismaz vienreiz izkakāties. Nu tā, ķeksītim. Un man tas pat izdevās, tikai pēc tam Statoils nopirka šellus un mans sasniegums vairs nav spēkā :/

Citu gadu taisījām "lielo rubli" pie Lielupes rimčika egles tirgojot pa tiešo. Tie cilvēciņi kuri tur mangojās uz beigām bija tā apriebušies, ka uz babuļa pīkstienu :"zariņi tādi vārgi..." atbildēju :"kādi vārgi, paskaties, pati tajos vari pakārties!"

Visādi pigori bija. Nu jā, un man arī mājās ir egle, ar divām bumbiņām un 14 svecītēm.