Par to, kā Pēteris I logu uz Eiropu cirta
Vakar bija ļoti vējains, viļņiem Babītes ezerā bija balti gali, kas liecināja, ka nekāda cope nebūs. Neskatoties uz to ieīrāmies iekšā un sākām mētāt. Nezinu kā tas ir babuļiem, bet kad stundu bijām svaidījuši klusējot, Gunča ierunājās :"Copes nav...". Pēc piecām minūtēm es viņam piekritu:"Nav gan..."
Pēc piecpadsmit minūtēm viņš iejautājās:"Kā ar teritoriālo plānu?". Pēc piecām atbildēju:"31 ajā būs sēde, visu apstiprinās". Vēl pēc piecām:" Tad jau labi, ko darīsim?". Izmetu vēl piecas reizes un mainot gumijas ļurbu uz smago vizuli, caur zobiem novilku:"mācīsimies...".
Tad es viņam pastāstīju par buks kompadri, un vēl šo to, un ka iespējas mācīties ir, vajag tikai gribēt.

Atkal paklusējām. "A tu zini, ka Pēteris I iemācījās būvēt kuģus tikai tad kad jau bija uzcēlis Sanktpēterburgu, un pats brauca uz Holandi mācīties kā viņus būvēt. Neviens no melnajiem strādniekiem nezināja, ka viņa kolēģis ir Krievijas cars."

Guņča noklusēja un tad iesmējās:" tas gan būtu jautri, katru rītu aizbrauc līdz Brocēniem, savu lepno Leksusu noslēp kādā pagalmā, pārģērbies netīreļa drēbēs un ej strādāt rūpnīcā..."
Pēc 10 minūtēm novilku:"mjā, tas gan būtu varen smieklīgi..."

Klusējot pamētājām vēl kādu stundu un īrāmies krastā.


Nobalsojam:
http://www.pickwickakcija.lv/?lapa=4&ko=lasit&sid=2&id=36