Pakalns esot miris...
Mēs varētu sveikt Kaksi, Ķīkuli un Skruvzkalni, s ņizkim poklonom.

Un paķi ar viņa garajām pēcstundām, tā pat kā Renigeri atcerēties nevisai vēlos.

Pakalns tik griež to ripu, kurai kaut kādi vadi pievienoti, vadu galos rodas dzirkstītes, piebāž savu smirdīgo rīkli man pie deguna un jautā :"Nu Čuda, tagad saproti kā rodas elektrība?"