Ir kārtējā riebīgā proletārieša pirmdiena tik burvīgā vasaras rītā.

Tā mīlīši, viss iet uz galu, tik uz galu un beigām. Nav nekā tāda šajā pasaulē, kas liktu domāt, ka būs labāk.
Kamēr darba tauta vaļojās un uzkrāj spēkus jaunam darba cēlienam, tikām tie, kuriem pie pagoniem pa kādai zvaigznei vairāk sēž šahtā un virpo pa diviem/trim. Riebīgi, teikšu kā ir.
Vēl es izdomāju ka jābeidz šīs proletariāta mocības, jāuzcērt ciematiņš a ļa "vāverītes", "bebrīši" vai "pežiņas", jāizandelē un jāuzzin kā jaunais s klases mersedess izskatās no iekšpuses.
Vēl man ļoti biedē bezpartejisko deputātu aktivitātes zelta liedaga pilsētā un viņu brāļošanās ar Kuzinu un citiem sabiedrības netīrumiem. Bet redz kā, izrādās Marsietis komplektējot savas rindas nav bijis gana vērīgs un iznēsājis čūsku azotē.
Žēl tēvzemiešu un munkiņa. Nu labi, sūds par munkiņu, nekas prātīgs jau no viņa nebij tā pat, bet ko darīs mūsu tautu deju dejotājs un korists tiešām nezinu.
Tik tālu pa mazo, tagad pa lielo:
Cik maksā smirdīgs žīdu zollis? Aha, veselus 100 civīlos oficiāli. A kāda ir patiesā pārdošanas cena? Tas saucās izredzētās tautas cīņa pret terorismu miera un laimes vārdā? Gan jau ka iestāsies miers un klusums, pilnīgs klusums - kodolziemas izskatā, kad beigsies visu kari pret visiem.

un paliks tkai prAIDS...