Ak, Tu!:-)
Man, kad nebija vēl bērns - domāju, es savējo jau neizlaidīšu, kā, piemēram, mums abiem zināmā mana draudzene Rita, ir izlaidusi savējo - dresēšu, lai saprot, cik daudz ir jāizdara, lai to sasodīto rubli nopelnītu. taču tagad - kad man tas mazais ķēms mājas jau ir gadu (izklausās diezgan rupji no mātes puses, taču viņa ir tāda, kāda ir - vairāk smieklīga nekā skaista), es nu ņemos vaiga sviedros - drēbītes tādas un mantiņas tādas. Ak, uz rociņām mīļumiņ gribi? Tūlīt mammīte tevi ar savu vēdera operāciju, kura vēl nav pat sadzijusi Tevi pastaipīs. Nu nevaru, nevaru, nevaru viņai neko atteikt, jo es viņu tā mīlu!!! Un gribas dot to, kas Tev pašam nav bijis. Un piedot arī viņai visu ir tik viegli - krievie bija tāds teiciens - Govno, no mojo.