Par dīvaino Latviju
Nav jau tā, ka tas būtu baigi aktuāli vai kā savādāk interesanti, bet vienalga pietiekoši aizkustinoši, lai nolaistu kādu pirdienu par tēmu šeit - cibā.

Kas ir Ojārs Grīnbergs? Es piemēram nezinu. Bet cauraudzīša roku noplātīšana par kļūdu un Lemberga veselīgais humors man ģika atgādina Mottes smieklus pēc teksta : "Lai viņi visi uzkāpj kokā!"
Avīzes raksta, radio runā, valdība šķeterē (tas ir tad kad sūdīgi airē) un visi smejas. Nu forši nu.

Un tad vēl Tovanceva apšaubāmie nekustāmā īpašuma darījumi ik pēc 30 min radio SWH ēterā. And so, kur ir šie darījumi? Visi tik mēļo, bet neviens tā arī to de facto nepasaka - muģījās tur un tur, pizģīja tur un tur, krāpās tur un tur.

Kalnciema un ko ļemaki tumbačkā pie gultas. Forši ne. Tik primitīvas līdzekļu legalizācijas shēmas, ka nav jābūt doktoram ekonomikā lai veselīgi uzjautrinātos. A žurnāls Sestdiena velta vairākus atvērumus, raksta avīzes, runā radio...

Tādi stulbi, naivuma piesātināti spriedelējumi jautājuma formā. A ko darīt...

Šito huiņu lēnām kolekcionēju un tad , ja kādudien, nedod dievs, kāds pamuļķis vidists apjautāsies man kā iet, un pie tam vēl bez kredītiem, sākšu nebalsī zviegt. Uz tulpju sīpoliem nopelnīju, uzpotēju acālijas bļe!

Dzīvoklis gan ir uz krīta, vismaz tas...