Tā kā es joprojām, jau sesto gadu braucu uz Lomonosova ielu, man par 15. ir daudz spilgtu atmiņu. Piemēram, vienu laiku pavisam vēlu vakaros, ap 21-22, kad man beidzās pēdējās mag lekcijas, trolejbusu konduktorēja jauna, blonda sieviete, un jāatzīst, viņa, manuprāt, uz 15. bija aizsūtīta pēc atbilstības. Otru tik drūmu un niknu sievišķi mūžā nebiju redzējusi. Jebkura revolūcija tika apspiesta vēl saknē pavisam necenzētā, totie ļoti enerģiskā veidā. Slepus lūrēju uz viņu un vienmēr jutos pilnīgi fascinēta.