Nuss, habiru ciltis tur iebruka kur 1300 gados p.m.e. (pats senākais pieņēmums) un m.e. sākumā jau bija izklīduši lielākā daļa pa visu Romas impēriju un Centrālāziju, tirgojoties. Pie tam arī savas valdīšanas laikā pamatā dzīvoja pilsētās, kamēr amorieši, kanaānieši, filistieši u.c. pamattautiņas turpināja kaplēt zemi. Arābi ienāca kur VIII gs. ij valdīja kur līdz XIV gs., kad tos izspieda turki. Pamatiedzīvotāji turpināja apstrādāt zemi (vienīgās izmaiņas - šie tai tautu kausējamajā katlā bija pilnībā samaisījušies un pārņēmuši gan arābu valodu, gan daļa arī islamu. Tb jūdi tur valdīja kādus 1300 gadus un musulmaņi kādus 1200 gadus. Zeme juridiski piederēja turku un sīriešu feodāļiem. XIX gs. beigās un XX gs. sākumā situācija mainījās - ieradās ebreju imigranti, kuri aktīvi sāka uzpirkt no turkiem zemi un no tās padzīt zemniekus (principā tos pašus amoriešu un kanaāniešu tiešos pēctečus.
Ai, figņa bolotnaja tas viss. Jāpriecājas, ka tas Kungs neapsolīja savējiem vienu zemes gabalu pie Baltijas jūrjas - tad tu, baķuška, ar nekustamajiem īpašumiem vis rebes negrieztu, bet gan sēdētu kur Kuršu kāpā ij vaimanātu par zaudēto dzimteni. :)