tur jau tā problēma, dzīves līmenim augot vairs nav jācīnās par eksistenci. jācīnās par stilu un atzinību, bet ne, lai būtu mazītei, ko uzlikt.

nemotivēti dīkdieņi šobrīd aug. neko nezin ko grib darīt.. viss par grūtu, neko nemāk. neko negrib mācēt. kurš tad vairs papīrmalku mežā zāģē?

tad kad tu dabū pa bieti, no visām pusēm. vienalga fiziski, vai morāli, tad lēnām sāc kaut ko dzīvē saprast, pievērst uzmanību un novērtēt.