doma jau pavisam cita. nesaku un neapgalvoju, ka šajā diskusijā kāda no iesaistītajām personām ir tāda, bet -

pazīstu diezgan daudzus 'pilsētniekus', kam tas 'pilsētnieka' statuss šķiet kaut kas augstākstāvošs un tieši pārējie ir zemākas kārtas.

pārsvarā tāda attieksme ir, kā es viņus saucu, 'jaunajiem pilsētniekiem', atbraukuši no cēsīm, durbes vai citiem reģioniem (tā ir politkorekti vai ne?) pēc vidusskolas beigšanas, apbružājušies gadus 2,3 Galvaspilsētā, nu īrē dzīvokli un ir die hard pilsētnieki. un visu, kas saistīts ar savu pagātni noliedz.

tādu attieksme mani konkrēti besī. saprastu, Londonas vai NYC rezidentus, ka viņi ir lepni ar to, ka dzīvo iekš CITY, bet ne jau te eiropas provincē Rīgā.

kā p.s. varu teikt, ka pats esmu izbijis pilsētnieks, dzimis un audzis, tagad gan dažus gadus esmu ārpus Pilsētas, satelītpilsētā varētu teikt un mani tieši skar benzīna cenu celšanās.

un vēl tas tiešām ir tuvredzīgi dzīvojot rīgā teikt, ka viss ir po un mani tas neskar. ai kā skar...