Labi, labi, jokus pie malas, man traki patīk latviešu vīrieši, man vismaz ir veicies, un man viņi ir baigi forši, interesanti un labi. Bet mani aizskāra tie citi komentāri pie tava iepriekšējā pusta, kur visas latviešu sievietes tiek nodēvētas vienā biezā vārdā, aprakstīts, kādas visas ir maukas, kas tik gaida uz bieziem makiem, visas viņas tādas, un tad citi sit runātājam uz platā pleca un noraušot sūru asaru saka "precīzi"... Nu, kādu mīlestību tu pēc kaut kā tāda ceri sagaidīt?
Varētu jau bizot apkārt un teikt - nēeee, nēee, es neesmu tāda, man mūžā bijuši tikai 3 veči, visi latvieši, visi nabagi, es strādāju 45 stundas nedēļā, pati pelnu, pati pērku pārtiku, apmaksāju dzīvokli, priekšniekam par naudu neatdodos, lūdzu, lūdzu, nesakiet tā par mani, es tāda nesmu... Pašam tas neliekas absurdi? Un loģiski, ka dabiskā reakcija pēc 45 darba stundām un šitāda bulšita ir aiziet un vienkārši pateikt kaut ko riebīgu stilā "pats tu duraks".
Tā kā es neteikšu, ka šis komentārs ir gudrs, bet jāsaka, ka tas bija tikpat "gudrs" kā pats pousts.