Par saldsērīgām atmiņām un tīri ikdienišķām lietām.
Nu sveiki draugi
Esmu klāt, vai uzminējāt kas?
Es tālus ceļus staigājis
No pašas pasakas.

Man ielāpiņi septiņi
Uz īsām bikšelēm
Un joku pilnas kabatas
Pret visām nelaimēm.

Šitais ir songs no izrādes “Sīpoliņa piedzīvojumi”. Garadarbs tika uzvests Rīgas pionieru un skolēnu pils tautas teātrī. Savu citronēna, statista lomu tā arī nedabūju, jo biju slims ar gripu. Bļe. Tas bija 1985 gadā.

Vēlāk spēlēju raksturlomas, dažās izrādēs pat divas. Manī bija, un ir tik daudz draņķa, ka izrādē “Sprīdītis” spēlēju gan Sīkstuli, gan Velnu vienlaicīgi. Un Tomā Soijerā spēlēju Sidu Sojeru. Tas bija nodevīgs un draņķību pilns brālēns. Vispār, ja tā mēģina atcerēties, tad vienīgā labestīgā loma man bija Pīterā Penā, kur ietērpts gaišzilā, pediskā bikškostīmā, spēlēju vienu no Pītera puikām ar iesauku Vieglais. Jādomā, ka tajā visā bija kaut kāds latents pedisms. Un vēl es kopā ar “lielajiem” pīpēju cigaretes More un dzēru vīnu Sangria kuru par trīssimts rubļiem pirkām komerckioskā.

Un jā, tagad var iegādāties, ja nu kādam akurāt ir nauda un interese, Mazda MX-6. 2.0L dzinējs, gaišzilā krāsā, 1992 gada ražojums, visas elektriskās fīčas, 180k noskrējiens. Ir mafons, nu uz diskiem, tur visādi ekvalaizeri ekrānā lēkā, dažādas krāsiņas un tā. Nav miglinieku – tos savulaik nopizģīja un es nepacentos ielikt vietā. Tķūnēts auspufss. Iģeaļņikā, ar servisa grāmatiņu, kur es čaķeļno esmu pierakstījis un sakrājis čekiņus par visu ko pēdējo trīs gadu laikā esmu labojis , mainījis vai uzlabojis. Kaut kur uz 1.5k LVL būs, ja neskaita mafonu. Bet to, kā jau teicu dodu bonusā. Jā, ir apdrošināšana, TA, vsje ekstri krome koži, t.č. iz Germaņī. Bļe. 2500 jevriki.
Bilde būs rīt.


Vsjo, atā smerdeļi.