Par babuļiem
Nu šitais būs viens žultains skricelējums. Esmu nikns kā lapsene, jo lieku reizi mana teorija par darbavietās neiederīgiem cilvēkiem apstiprinās ar jauniem faktiem, kurus varu izmantot argumentējot apgalvojumu – “Ja vēlaties veicināt sava uzņēmuma darbību un attīstību – nomainiet štatu!”
Situācijas apraksts - Sēž sievišķis, nu tāds, uz saviem 45, kantorī vēl no padomju norīkotās studiju prakses laikiem, sēž bļe. Kantorī ir “nopelniem bagātā”, dinozaurs bļe, viņai ir iešķiebts amats – lietvede vai vēl kaut kas tik pat neizteiksmīgs, bet tjipa atbildīgā arī par “reklāmas lietām”. Tā viņa sēž, torte cielaviņa, kafija ar jumtiņu un puvušās sarunas ar tādām pašām padumjām vistām par izglītības sistēmas nepilnībām, jo viņas Jānītim coberis matemātikā iešķiebts. Idillistisko pasēdēšanu iztraucē telefona zvans, kur nelga jenoc izmisīgi mēģina apstāstīt, ka vecā tūlīt saņems baigo piķi, ja spēs novērtēt perspektīvas un ļaus apdrukāt visus viņas pārziņā esošos rajona skolu autobusus. Vecā klusē – “e?”. Es bļa vēlreiz to penteri. Biju jau pirms tam izbesīts mēģinot atrast “atbildīgo”. A atbildīgais ir padumjā klukste. Man pilnīgi asaras acīs sariešas novērtējot situācijas bezcerību. Vecā vēlreiz” e...? Zvaniet uz valdi! pī.. pī.. pī....”
Un tā ir daudz, citur ir padumjš entuziasts, trešā kursa students, kurš piespamo tavu e-pastu ar “ūbertrupermegaturbo piedāvājumiem” un ir gatavs ateju izēst, lai savu sūdu pārdotu. Citur nelaimīgas laulības un žūpas vīra nomocīta trīsdesmitgadniece, kura ar nedapistu komunikāciju zinātņu bakulauru uztaisās par baigo speciālisti, citur atkal augšminētā kūka, bet ļoti reti kur ir cilvēks, kurš saprot ko Tu no viņa gribi un ir spējīgs noformulēt to, ko pats spēj dot.

Idiotu karaļvalsts!

Visus atlaist! Lai iet grāvjus rakt!

Bļe, un ja kāds retais kaut ko sajēdz, tad to ņem un nomušī piecpadsmitgadīgs bastards, kuda mir bļe kaķitsa!