Par atgriešanos ritmā
Re kā, skaisti, lai atvaļinājuma sajūtas būtu pilnvērtīgas, sev par skādi pirmdienu un otrdienu nogulēju mājās dzerot koldreksiņus, lasot grāmateles un skatoties pokemonu multfilmas.
Tā, un tagad esmu darbā. Pie virpas tā teikt. Apskatījos e-pastu. Labi, nav pamata žēlabām, viss normas robežās. Tikai redz, “ņevstavļajet” ķerties klāt darbiem. Rēķiniņi uz galda sakrājušies, kaut kādi beckapā atstāto kolēģu iesāktie darbi maniem klientiem, šis un tas un it ne kas. Vienkārši jātgriežas sliedēs, lēnām un nesāpīgi. Nado Feģa, nado...

Varētu kādam sieviešu žurnālelim uzskricelēt exkursijas aprakstu, piemēram Ievas Budžeta pavēlniecei, kā vienam pārītim aizbraukt uz Austriju slēpot un nolikt 1k LVL, bļeģ... Vot kaut ko tādu. Vai aprakstu par bāru kultūru Zviedrijā. To Zintniekam. Vai arī tādam žurnālim kā “Tikšanās” (mans babulis abonē, kaut kāda kristiešu lasāmviela) uzrakstīt – “10 padomi kā pareizi mīlēties vīriešu tualetē.” Var likt sadaļā “No rotaļām uz zināšanām” - jauniešu lapā. Zin kā, jauniešu kristiešu kopas, arī viņiem gribās zināt kā bērniņi rodas.

Vot kaut kā tā... nez ko lai vēl tādu uzraksta, jūtos arī izsities un atsvešinājies no Cibas. Moš tas uz labu?