Par iegribām
Ir jums kādeiz bijis tā, ka kaut ko sagribas, tik ļoti, ka acīs cērtas, nu tā, ka kamēr nedabūs miera nebūs. Vot vakar man bija izteikta mazo vēlmju dieniņa. Pēc pusdienām tā sagribējās ŠERBERTU, šerbertu bļin, ar pienu, ka domāju, nu vsjo, ja nedabūšu, garu izlaidīšu. Vjāāu, ar pirmo kosmisko uz boti:"Vai, vai, jums ŠERBERTS ir?! Jauki, tad vēl mazo piena paciņu ar, lūdzu." Pārdevēja lūr, jo parasti botītē es pērku vai nu cigaretes un bonīti, vai vienkārši cigaretes. Laimīgs dabūjis šerbertu ar pienu aizlīdu līdz esplanādei parciņā notiesāt, jo parādīšanās darbā ar šādu "dženetelmeņa komplektiņu" noteikti izraisītu vispārēju jautrību.
Rakstura vājums uz sīkiem gardumiem ar to vien man vakar nebeidzās. Vakarā vakariņojot Alkatrazā, tā sagribējās ASINSDESU, jidritvai. Ka teicu:"Čaļi, viss bija labi, lūk mana daļa par rēķinu, bet man nudien jāskrien, šovakar vēl mājās šis tas priekš rītdienas darbiem jāsagatavo" Vjāāuu uz Olimpiju mājupceļā, žvik, aš skriešus, pie gaļas stendiņa:"man, man, ASINSDESU, divas!" Vjāāu lidoju mājās, rūpīgais cepiens, nu tā, lai nepārsprāgst. Kaifs, nekāda restorāna koste nestāv klāt mājās ceptai asinsdesai. Un tad sākās sūdi, jo sagribējās kefīru, bet kur tu nabags divpadsmitos naktī kefīru dabūsi? Izlīdzējos ar tējiņu, bet tik ļoti gribējās kefīru, ka par to domādams līdz pat diviem naktī nevarēju aizmigt.
Laimīgi šodien man negribas neko, ja nu vienīgi kakao ar pienu, mīkstu omleti ar sieru un minetu :)))))
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: