Par pārdomām drēgnā oktobra rītā.
Apskatījos ko es te piektdienas naktī esmu iesmirdējis. Nu jā, nav , nav tai galviņā ne nieka, ko padarīsi. Vispār, pēdējā laikā ir panesušies aizvien vairāk šīzisku poustu, laikam puvums starp ausīm iemeties. Tamdēļ tagad vajadzētu nomierināties, padomāt par kaut ko skaistu. Nu par vidēji jēlu steiku tex mex mērcē, piemēram.
Vot. Gribēju jums dārgie draugi jautāt, kas ir MENEDŽERIS? Me-ne-dže-ris. Mums kantora ēkas trešajā stāvā, pie durvīm stāv varen smuka plāksnīte. Viendien apstājos lai izburtotu, kas tur saskricelēts un kas aiz šīm iespaidīgajām durvīm rodams. “Rī-gas, me-me- vo bļa – menedžeru skola”. Ellīgs nosaukums, knapi izburtoju. Skola, jibio, un pie tam vēl menedžeru. Interesanti, viņi tur pie galdiņiem sēž un kladītēs raksta, moš arī klases žurnāls iraid. Noslēgumā – šampanietis, ziedi un diploms “Virtuves priekšmetu tirdzniecības menedžeris reģionos”. Krutāks laikam ir “Lietotu auto tirdzniecības menedžeris Rīgā”.
Menedžeris un tā skola. Heh.