mani dzejolīši
Tie pelējušie burkāni kurus tu man met,
pret stikla mūri lai atsitās.
Kā plastmasas maisiņš trūdot-lēni un pamatīgi
es uzceļu savu sienu.
Komposts krājās.
Seko bietes un kāļi- nedaudz sāļi
asaras manas rit.
Es nojaucu sienu.
Nokasu pelējumu un skrienu.
Pie tevis..lai atdotu nedaudz no sevis!
mazā,naivā pasaulīte!