Sēžu un domaju par to, ka šaušelīgi nāk miedziņš (kādreiz bija tāds raidījums "Miedziņš nāk"). Un tad es iedomajos par to, ka nemaz tik traki  nav, jo es piecēlos normāli un esmu darbā. Neliels gan bija mans izbrīns, kad no rīta ieraudzīju, ka Anna vēl guļ, jo viņai šodien bija no rīta jābūt uz pediatrijas kolikviju....ai ai ai aizgulējās, bet tas tā. Neteikti, ka darbadiena būs pusē, kad būšu kārtīgi piecēlusies!
Un tad es domāju tālāk un atceros, ka man takš rīt sākas atvaļinajuma nedēļa. Nu vai nav jauki...varēšu kārtīgi izgulēties un neko nedarīt! (:
Tagad pilnīgi prieks strādāt...nooot!

Un tad es atcceros to pretīgo smaku, kas no rīta bija koridorī!!!Vakar noliku musarmaisu pie durvīm, lai Anna no rīta pirmā iedama prom aiznestu, bet nu nācās to pašai darīt...un tad nu lūk šis nejaukais maiss aiz sevis bija atstājis jauku peļķīti, kas nepatīkami oda! Turpmāk tējas maisiņus/biezumus nemetīšu musarā, bet kaltēšu krūzītē (varbūt uzaugs arī pūciņa) un tikai tad metīšu musara, lai nav tas lielais slapjums!