Pašlaik, cīnoties ar pēc-brīvdienu sajūtu tulznainu kāju, apdegušas ādas un sāpošu muskuļu paskatā, nolēmu ka jāiegrāmato iemesli. Brīvdienas sākās piektdien ap pusdienlaiku, kad ar smaidu sejā gāju prom no ofisa, noskatoties, kā pārējie kolēģi paliek klikšķinot pelītes. Tempā tika sapakota soma un devos uz laukiem. Labi ka tā arī darīju, jo neilgi pēc tam, kad biju tur ieradusies, man uzzvanīja draudzene un piedāvāja doties uz netālo ciemu uz K.Kazāka koncertu, pļavā pie ugunskura. Tā kā ieradāmies nedaudz par ātru (lasi- koncerts kavējās), tad devāmies pastaigā pa vietējo meža taku. Pēc tam jau koncerts, uguns gaismiņas un patīkamas sajūtas skatoties saulrietu.
Nākamā rītā bija gatavošanās Valpurģu nakts rituāliem. Jau pa dienu tika otrādi apgrieztas vietējās mazpilsētas humpalu bodes. Tika grieztas slotas un meklēti raganiski aksesuāri. Vakarā devos burties uz muižas parku, kur mani satika vēl trejdeviņas raganīga paskata dāmas. Visas atlidojušas uz slotām. Labākā pasākuma daļa bija iešana `Čigānu pirtī`. Tik interesantas sajūtas, kad tu sēdi plikiņš zem plēves, parka vidū, peries ar bērza slotu..un tavas kājas patīkami kutina zāle un apkārt ziedošās vizbulītes.
Ar šo pasākumu nevarēju aizrauties līdz rītam, jo svētdien bija paredzēts doties pārgājienā. Šī brīvdienu daļa arī ir tā, kas man šobrīd raisa sāpes. Tika noieti 27km pa purvu un šaursliežu dzelzceļu. Pēc kādiem daudz padsmit kilometriem manas kājas sāka rotāt skaistas tulznas. Bet bija tā vērts, jo svaigā gaisa un saules deva ir iedevusi pamatīgu pozitīvo lādiņu. Cerams ka kādam laikam pietiks...vismaz līdz nākošajām brīvdienām.