Pēc nakts, kas bija pavadīta bezmiegā virpuļojot pa gultu, svētdienas rītā devos vērot saullēktu. Plānā bija neliela pastaiga gar upīti un tās sākuma meklēšana, kas izvērtās par Lielās dienas un pavasara sagaidīšanu ar dažādām tradīcijām. Viss sākās ar pasakainu saullēktu, kas tika sagaidīts mežmalā, cilvēkiem dziedot folkloras tipa dziesmas par tās lēkšanu un nozīmi. Tā kā termometra stabiņš bija nokritis neticami zemu līdz -13C, tad tika iekurināts upes malā ugunskurs un sildīti dūraiņi. Tas bija ļoti svētīgi, jo pēc tam mums visiem nācās mazgāt seju tekošā ūdenī, kas bija ledains.