Vakar sazvanīju savu uteni par detaļām. Sarunājām, ka 11:00 būšu pakaļ. Protams uz to laiku viņas vēl nebija noskrūvētas. Nu neko...patēloju mietpilsoni brīvdienu izklaidēs un laika kavēšanas nolūkā devos uz Alfu pastaigā. Tikko kā manu skatu piesaista smuki zābaciņi, tā saņemu zvanu ka ir gatavs un var braukt pakaļ. Laikā piezvanīja, jo neko nepaspēju nopirkt (un neko jau arī nevajag). Jāpiebilst, ka norunātā darījuma vieta atrodas kādas rūpnīcas teritorijā, kur google street view nekad nav bijis un satelītkartēs šis ir melnais caurums. Tad nu es devos cīņā. Ar vienu roku stūrējot, ar otru turot telefonu un klausoties norādes, ka jābrauc garām zilai fūrei līdz malkas grēdai, tad pa labi un tad tur vēl kaut kur...jācenšās nenobraukt suni u.tt. Galu galā atrodu īsto uteni un īsto dīleri, kurš uzrodas no nekurienes. Viņš sniedz man detaļas un es viņam naudu. Sajūta ka notiek kas nelegāls. Tad nu tagad man šīs detaļas stāv bagažniekā un gaida piektdienu, kad došos pie tēva, kurš solījies salabot manu pelēcīti. Fingers corossed, ka būs īstās un labas. Jo to kvalitāti protams ar manām zināšanām man nebija iespējas novērtēt. Novērtēju skaitu...2+1...atbilst.