Atcerējos vienu gadījumu iz vidusskolas laikiem. Mācījos tad Valmierā VVĢ. Sēdēju no rīta kojās, kad atnāca ciemos viens draugs, kurš mācījās Viesturos. Tad nu viņš saka, ka ir jābrauc. Prasu kur- saka ka uz Valku. Mums viens čoms slimnīcā guļot, vajag aizbraukt ciemos. Protams, stundas tiek bastotas un dodamies stopēt. Viss pa slepeno. Tad nu aizstopējam vienu mašīnu līdz Strenčiem. Tālāk jāstopē cita....un ko mēs apstādinām- otra stopētāja tēvu. Nosmējāmies, ka mums sanācis "īpaši" slepenais bastošanas/ekskursijas gājiens. Devāmies tālāk, sameklējām slimnīcu, izklaidējāmies un devāmies atpakaļ. Uzminiet ar ko? Jā..ar to pašu tēvu ar ko atbraucām. Laikam šo atcerējos tādēļ, ka vakar arī nācās braukt ciemos pie viena drauga uz slimnīcu. Tās ir tās iestādes, kur es vienmēr (ap)maldos.