katrām pārmaiņām ir vajadzīgs sākums

darbs besī, viss besī, viss jāmaina, bail

Kamēr es kā traka ar baloniem un krāsas bundžām pa vannas istabu plosos, bērns sazīmējis pilnu kāpņu telpu sirsniņām. Kaimiņiene apstājas un caur smiekliem saka, ka ļoti skaisti, tomēr nāksies ņemt rokās lupatu un visu skaistumu mazgāt nost. Sīcis iespītējas un jau otreiz atgādina, ka tas ir skaisti un tās ir sirsniņas un katram kurš pa tremēm kāpj ir sava.
Es klausos un smaidu.

Un tad trepēs saceļas ļembasts, jo iznāksui ir kaimiņiene#2 un sāk bērnam stāstīt, kā ir bērnu neaudzināt un ļaut brīvvaļu un uz koridorā iznākušo mani noskatās ar vīpsnu, nosauc mūs par māksliniekiem, pagriežas un ielien atpakaļ savā īgnuma midzenī. Kaimiņiene #1 jau smejas, es noplātu rokas un nomulsusi saku, kas tas tikai krīts, ko nomazgāt nav problēmas. 

Pa virsu tam visam pēkšņi ierodas vīramāte ar vīratēvu, stāv trepju vidū un sinhroni lūkojas uz mani, uz krāsām man rokās, uz daudzajām sirsniņām trepēs, bērnu un uz jau histērijā smejošo kaimiņieni #1. Pēc ienākšanas dzīvoklī, kur ienākt nemaz nav tik viegli, jo viss vannasistabas saturs ir koridorā, vīratēvs līdzjūtīgi pajautā, vai tiešām es viena netieku ar visu galā. Sasmējos. 

 dzīvot atkal vienai ir gana aizraujoši, tukšums, kas ir otrs ķermenis tiek pilnībā aizsists ar māklsu un interjera izvirtībām. Šodien esmu pārstumdījusi neganti smago skapi un gultu un pat sakārtojusi visu vietā. Tumbas istabas galā skan daudz labāk, tas priecē un ceļ nedaudz virs otrā stāva grīdas dēļiem. 
ir auksts alus
priekā! 

man patika Daba un par pārsteigumu arī sīcis nesagura un mājup atbrauca ar spīdošām acīm. 
Tā nu mēs sežam bardaka vidū, skatamies multenes un midžinam acis.  
Priekā! 

un vēl, ceturtdien aicinu uz čaj, salat i sto gram.

kamēr viņš saudzīgi, vakara saulē, pūta trafaretus uz pašvaldības policijas pieškirtās sienas, klāt pielavījās vīrs, kam seja melna un drēbes ieplīsušas. Ilgi lūkojies un neveiksmīgi mēģinājis uzsākt sarunu ļumpa aizvilkās līdz atkrituma novietnei un no vidus izrāva tukšu dzēriena pudeli. 
Pāris soļos viņš atvēlās atpakaļ un pieskāries pie pūtēja pleca jautāja:
- vai šī, ir tā ko jūs meklējāt?
māklinieks nosmaidījis pateicās un pieklājīgi atbildēja, ka tukša pudele tam vajadzīga nav un nav arī to meklējis. 
Ļumpa burbulēdams aizgāja krēslas gaismas virzienā. Pēc stundas atgriezies, bužinot pinku ērkuli virs galvas lepni teica: 
- es izmetu korķi, tu viņu NEKAD vairs neatradīsi. 

.... 

šim kungam es uzdūros, kad meklēju Dzirnavdīķa slēpni. Vienmirklis un man uz muguras matiņi saslējās stāvus un prāts sāka stāstīt pasakas, ka viņš, jau nu noteikti, tik liels būdams, varētu iekost. Pacietīgi nopozējies krupis palika meditējot, es lēnām izbaidīju ūdeni blakus un devos tālāk.

BET, nu ne jau vienmēr tā ar mani.
Brīsniņā, kad atradu
( ao )
es tik vien kā vieglītiņēm iespurdzos aiz sajūsmas. 

kaadu riitu pasaulee ienaaca naave
un es iegaju baznicaa nomirt
nu juutos tik labi

patiesi
m.r

3 gadus stājos un šogad tiku maģistros ar tēmu "Modernā cilvēka simbolisms"

</site-embed> http://www.youtube.com/watch?v=4wvY3NXbEyA&feature=player_embedded#at=120

Pārsteigumi mani nepamet. 
Biju ar senčiem aizbraukusi līdz mežam. Daba, klusums viegla eiforija un mazas Vaivariņu smaržas. Salasīju mētras un saēdos ogas. Tik pārsteigums mani piemeklēja brīdī, kas mājinieki sāka no mašīnas stiept maisus ar musaru krūmu virzienā. Es tiešām samulsu tiktāl, ka pirmajā brīdī vārdi palika kaut kur iesprūduši aiz zobiem un vēlāk visi izskrēja vienā putrā kopā ar siekalām un poļu lamām. 
Aizbraucām līdz tuvākajai miskastei un kurnējuma pavadīti masi tika iebubinātu kastēs. Teicās mani vairs ogot līdz neņemt.
Tfu, tu sabiedrība! Nu, nesaprotu es, kā var ēst un dirst vienuviet. (?)

Līdz vakaram jau aizvainojums bij` pazudis. Ma sakrāmē man mugureni ar zaftēm, burkāniem un gailenēm un smaidot novēl laimīgu ceļu. Es uzsitu pa pedāli, uzlieku Junga audiogrāmatu un klausos, kā šis lamājas, ka cilvēks baidoties no savām slimīgajām halucinācijām ir uzcēlis dievticību un kā pasaka Skaistule un Briesmosnis ir lielisks piemērs slēptajam, bet jau notikušajam, incestam starp meitu un tēvu. 
Brīdī, kad nosēdās baterijas arī man pedāļ entuziasms apstājās. Vilkos kā ome augšup pa kalnu, atpakaļ sažņaugtiem pleciem. Labi, ka tas sliktais/labais/dusmīgais un līdzskrejošais suns mani pabaidīja. Tiku ātrāk mājās, sapratu, ka daudz lamājos un vēl tikai to, ka esmu saguris kā  tāds pajūga zirgs. 

( un bija arī slepkavības mēģinājums un viens izpletņlēcējs )

 nekad nebūtu domājusi, ka viskijs palīdz savest kārtībā paaugstinātas temperatūras radītu nogurumu. 
Acīs miers, rokās spars un galvā iesprāgst mazi skiču zibšņi. 
http://www.youtube.com/watch?v=CMNDdnYOjWw&feature=player_embedded#at=31

līst un gāž debešu dusmas, debesis pušu, domas gaisā.
Trotuāra vidū vinpate tantiņa raudot stāv, trejpušķi rokās.
Bet cilvēki tik skrien, tauta tik smej un kā pusakli dur tikai uz priekšu, cits iebakstot vienpatei ar debesu sargu, cits atkliedz tā, ka siekas sajaucas ar lietu un krīt pār asvalta krokām.
- Nevienam nevajag ziedus un nevienam nevajag patiesības.

Es stāvu zem jumta un lēni velku cigareti, vērojot šarādi ielās. Mitrums sajaucās ar dūmiem un domas ar pilsētas smārdu.
- Man vajag ziedus, šovakar ir tā!
Es izejju gāzienā, cigarete salīst roka bikškabatā izroku intīmus un saber tantes rokās. Viņa raud un mugura tai salīkusi, bet acis skaidrākas par debesjumu, tīrākas par lauku gaisu, rokas sastrādātas un gadi jau pie pulkstens vienpadsmitiem. Viņa pateicas par vakariņu naudu un es dodos prom.

Nu ko lai saka. Nav ko žēlot vecos, kam pensijas nav, jo mēs nekad nebūsim veci. Mēs mirsim jauni, laimīgi un no orgasma dienā, kad spīdēs saule.
Priekā! 

velkoties, saulē nokārtu degunu, domājot visādas pē-lietas smadzenēm, atradu piečuku. Glīti salocītu bedres centrā.
Nav jau tā, ka nauda mani dara laimīgu, bet uz policiju toč atpakaļ nenesīšu.
Iepirku alu.
Priekā!

Biju Liepājā, biju Karostā, biju Pāvilostā un nakts Dundagas mežos kur nenobraucu lielu, ragainu bembiju, vidēju lapsu ar ļoti spīdīgām acīm un zaķi, kas spītīgi skrēja līkumos pa priekšu mašīnas gaismu un skaņu pavadībā.
( bija arī viena zivs )